Blog Layout

“EKO OSTA” pabeigusi darbu Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas projekta ietvaros

maijs 10, 2021

Ir noslēdzies Latvijā līdz šim apjomīgākais un tehnoloģiski viens no sarežģītākajiem vides projektiem, attīrot no vēsturiskā piesārņojuma – bīstamajiem atkritumiem, Inčukalna sērskābā gudrona dīķus. Lielu ieguldījumu projekta īstenošanā ir veicis video kaitīgo un bīstamo atkritumu apsaimniekotājs “EKO OSTA”.

Pašlaik pilnībā noslēgušies sanācijas un rekultivācijas darbi, bet no dīķiem izvestā gudrona droša utilizācija turpināsies līdz 2023. gadam. Izmantojot gan Dienvidu, gan Ziemeļu dīķī izveidoto pēcsanācijas monitoringa sistēmu, Valsts vides dienests 30 gadus pēc projekta pabeigšanas turpinās veikt vides kvalitātes monitoringu.


Īstenojot Ziemeļu dīķa sanāciju:

  • likvidēta Ziemeļu gudrona dīķa piesārņojuma atklātā avota tilpne
  • veikta sērskābā gudrona atklātās tilpnes piesārņotās grunts ekskavēšana un utilizācija– kopumā vairāk kā 430 automašīnu kravas;
  • veikta dolomīta šķembu iestrāde teritorijā – kopumā aptuveni 14 hokeja laukumu platībā;
  • izveidots rekultivācijas reljefs ar vertikālu un horizontālu ūdens necaurlaidīgu aizsargbarjeru un virszemes ūdens novadīšanas sistēmu;
  • atsūknēts un attīrīts piesārņotais pazemes ūdens aptuveni tādā apjomā, kā visu Rīgas iedzīvotāju ūdens patēriņš diennaktī.


Īstenojot Dienvidu dīķa sanāciju:

  1. likvidēta Dienvidu gudrona dīķa piesārņojuma atklātā avota tilpne;
  2. veikta ekskavētās tilpnes pamatnes neitralizācija un homogenizācija aptuveni 10 hokeja laukumu platībā;
  3. veikta gudrona ekskavēšana, sagatavotas 1950 sekundārā kurināmā kravas un nogādātas utilizācijai;
  4. izveidots Dienvidu dīķa rekultivācijas reljefs ar ūdens necaurlaidīgu aizsargbarjeru un virszemes ūdens novadīšanas sistēmu.


Projekta īstenošanas rezultātā atjaunotā zemes platība ir 5 ha, kas aptver abu piesārņojuma avotu (dīķu) platību, kurā veikti sanācijas darbi. Projekta ieviešanas rezultātā kopējā ietekmētā zemes platība, kas atgriezta saimnieciskajā apritē atbilstoši teritorijas plānojumā noteiktajam, ir aptuveni 8,4 ha. Šajā teritorijā turpmāk varēs ierīkot meža zemes.


Lai nodrošinātu nepārtrauktu vides kvalitātes uzraudzību pēc darbu noslēgšanās, izveidota Ziemeļu un Dienvidu dīķu pēcsanācijas monitoringa sistēma. Ziemeļu dīķa pēcsanācijas monitoringa tīklu veido kopā 10 pazemes ūdens urbumi, 2 virszemes paraugošanas punkti Gaujā un 2 virszemes paraugošanas punkti Ziemeļu dīķa teritorijā. Papildus monitoringa vajadzībām Ziemeļu dīķa apkārtnē var izmantot jau līdz šim kopumā izveidotos 42 urbumus. Savukārt Dienvidu dīķa pēcsanācijas monitoringa tīklu veido 18 pazemes ūdens urbumi un 4 virszemes ūdens novērojumu punkti Dienvidu dīķa teritorijā. Papildus monitoringa vajadzībām Dienvidu dīķa apkārtnē var izmantot jau līdz šim kopumā izveidotos 19 urbumus.


Projektu īstenoja Valsts vides dienests, darbus veica PS "Inčukalns Eko", kuras viens no biedriem ir “EKO OSTA”. Projekta inženiertehnisko uzraudzību īstenoja SIA "Geo Consultants". Savukārt gudrona drošu utilizāciju, izmantojot kā alternatīvu kurināmo un izejmateriālu, savā rūpnīcā Brocēnos veic SIA "Schwenk Latvija".


2021.gada  8. maija  filmētais LTV Ziņu dienesta video.

Par Inčukalna sērskābā gudrona dīķiem.

Inčukalna sērskābā gudrona dīķi atrodas Inčukalna pagasta teritorijā 30 – 35 km uz austrumiem no Rīgas, bijušajos smilšu karjeros, kurus dēvē par Dienvidu un Ziemeļu dīķiem. Inčukalna sērskābā gudrona dīķi līdz šim bija viena no piesārņotākajām vietām Latvijā, kur smilts karjeros bez pamatnes un bortu hidroizolācijas 20. gadsimta 50.–80. gados no bijušās Rīgas naftas pārstrādes un smēreļļu rūpnīcas izveda un izgāza medicīnisko un parfimērijas eļļu ražošanas procesā radušos sērskābā gudrona atkritumus – izgāztuvi slēdza 1986. gadā.


Sērskābais gudrons ir melna, agresīva, šķidra, pusšķidra vai cieta masa ar izteiktu sēra dioksīda smaku, kuras sastāvā ir toksiskas ķīmiskās indes.


Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas notika vairāki mēģinājumi attīrīt bīstamās vietas, tomēr tehnoloģisko risinājumu un finansējuma trūkuma dēļ iepriekšējie mēģinājumi izrādījās neveiksmīgi. 2009. gadā tika saņemts Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums un uzsākta projekta ““Vēsturiski piesārņoto vietu “Inčukalna sērskābā gudrona dīķi” sanācija”  Projekta I posma īstenošana notika no 2009. līdz 2015.gadam, savukārt projekta II posms tiek īstenots no 2016. gada līdz 2023. gadam. Projekta kopējais finansējums ir 57,8 miljoni EUR.

 

Neveicot sanāciju Inčukalna sērskābā gudrona dīķos, atklātās gudrona dīķa tilpnes turpinātu radīt draudus cilvēkiem un dzīvniekiem, nonākot saskarē ar toksisko gudronu, kā arī piesārņojums augstās koncentrācijās no piesārņojuma avota varētu turpināt ieplūst pazemes ūdeņos un izplatīties Gaujas virzienā.


Ņemot vērā, ka sanācijas darbi tika veikti daudzus desmitus gadus pēc piesārņojuma rašanās, tas bija izplatījies plašā teritorijā ārpus sanācijas projekta darbu robežām. 2020. gada nogalē tika veikta datormodelēšana, lai gūtu apstiprinājumu, ka sanācijas mērķi ir izpildīti un iegūtu prognozes par vides stāvokļa uzlabošanās tempiem plašākā apkārtnē. Tajā konstatēts, lai piesārņojums pilnībā samazinātos līdz videi nekaitīgam līmenim, ir nepieciešams nozīmīgs laika intervāls – Ziemeļu dīķī šis process ilgtu 100 gadus, Dienvidu dīķī – 180 gadus.

Share by: